Aizmirst tevi

(E.Bauers)

Ir piektdienas vakars, lēni lietus līst
Pa tumšajām ielām klīstu vientulīgs
Kaut nav nemaz tik sen, kopš man tevis nav
Laiks tik lēni rit, ka šķiet daudz gadu pagājis ir jau.

Un šovakar nespēju vairs palikt viens
Man vajadzīgs kāds draudzīgs roku pieskāriens
Varbūt aiz durvīm šīm, kur jautri smiekli skan
Spēs ilgas remdēt vīns, un aizmirst tevi izdosies reiz man.

Laiks aizrit un vīns liek skumjām projām iet
Skan mūzika un beidzot neesmu es viens,
Bet kaut man sejā smaids, ar sāpēm sajūtu
No rīta mostoties man atkal acu priekšā būsi tu.

Aizsniegt debesis

(E.Bauers)

Vai iespējams ir aizsniegt debesis
Un vienā mirklī tūkstots jūdžu veikt
Stāvēt pāri vētrām, no vientulības dzist…
Dzīvē iespējams ir viss.

Es esmu bijis nelaimīgs un pēc tam laimē smējies
Es esmu bijis klints un bijis visi četri vēji
Kaut neaizsniedzis debesis, es esmu tajās bijis
Pār tūkstots jūdzēm tevi sajutis.

Vai laimi vai sirds zemestrīci atnes rīts
Es zinu, lai ko lēmis būs man liktenis
Ar dziesmu un mīlestību vieglāk nekā šķiet
Var aizsniegt – debesis.

Vai iespējams ir visiem vējiem līdzi neliekties
Un šodien nebaidīties sirdsapziņā klausīties?
Esi drošs un tici, un iespējams kļūst viss
Arī – aizsniegt debesis.

Ar tavu vārdu

(E.Bauers)

Tie jūras viļņi, kas šalc tavu vārdu
Tā zāle šūpojoties tavu vārdu čukst
To vējš ar priežu smaržu liegi nes man pretī
Lai kur es dodos, tevi jūtu es.

Es mīlu tevi – to rakstu smiltīs baltajās
Es mīlu tevi – stāstu viļņiem liedagā
Es mīlu tevi – to dziedu dziesmā savējā
Un lai līdz tavai sirdij aizskan tā!

Tie jūras viļņi, kas šalc tavu vārdu
Un vējš ar tavu vārdu man pretī nāk
Tavās matu cirtās sapinies es esmu,
Tavu acu dzīlēs nogrimis mans prāts!

Un, ja reiz vējš augstu gaisā mani uznesīs
To rakstīšu zilajās debesīs!
Es tevi mīlu – būs rakstīts debesīs!

Ceļš nav tāls

(E.Bauers)

Uzaust rīts, un atkal jādodas man ceļā,
Atkal garas darba stundas priekšā man
Apsēdīšos es pie sava auto stūres
Un došos pretim nezināmajam.

Tad es atskatos, kad ejot veru durvis
Tur, kur mana mīļā saldi miegā dus
Un, kaut man jābrauc projām, laimīgs esmu es
Mums atkal abiem vakars piederēs.

Neviens ceļš nav par ilgu
Neviens ceļš nav pārāk tāls
Ja aizbraucot tu zini
Tevi mīl un mājās gaida kāds.

Atceros, kā notika, kad pirmo reizi
Šķelmīgs skatiens auto logā iesitās
Apstājos, jo likās, kāda balss man teica
Šī meitene būs tava vienīgā!

Un, kad tagad ceļā domāju par viņu,
Liekas – kilometru stabi ātrāk skrien!
Kopš dienas, kad es viņas roku turēju
Un lūdzu – esi līdzās man arvien!

Es gaidu

(E.Bauers)

Es klausos – aiz loga mostas vējš
Un redzu, kā mierīgs uzaust rīts
Jau atkal
Bez miega mēness prom ir aizvadīts.

Es gaidu – vai rīts atnesīs
Reiz mieru manai dvēselei
Lai beidzot
Šīs nebeidzamās ilgas norimtos.

Tā noskatos,
Kā gaidot aizslīd vasaras un ziemas,
Ir it kā viss, bet tikai – nav man tevis vienas.

Es klausos – aiz loga mostas vējš
Un redzu, kā mierīgs uzaust rīts
Jau atkal
Bez miega mēness prom ir aizvadīts.

Un, tad tu nāc – un nomierini prātu, remdē ilgas.
Jo pietrūka man vien tavas mīlestības.

Dziest zvaigznes, un uzausis jauns rīts
Ar sauli zilās debesīs
Ir tik labi
Ar tevi savās rokās pamosties.

Es sen vairs neskumstu

(E.Bauers)

Draugs, neskumsti vairāk
Viņa toreiz man teica
Rudens aukstajā vējā
Vārdi, kas silda
Vienmēr būsi tu laimīgs,
Vienmēr tev būs labs prāts
Ja galvā tev labas domas
Un no sirds siltums nāk.

Drīz koku kailajos zaros
Vakars sabēra zvaigznes
Un, klausoties tavos vārdos,
Skumjas prom aiznes.
Tad tev izzūdot krēslā
Visapkārt iestājās miers
Un kā brīnums balts sāka
Lēni krist sniegs.

Es tevi atceros vienmēr
Tad, kad ārā krīt sniegs
Un visas pagātnes pēdas
Aizsnieg ciet.
Es sen vairs neskumstu vairāk
Draugs mans labākais – prieks…
Es tevi atceros vienmēr,
Kad krīt sniegs.

Mazliet man tevis pietrūkst,
Kad krīt sniegs.

Laiks pagājis

(E.Bauers)

Tu smejies un raudi uz mana pleca,
Tu priecājies un cieši pieglaudies.
Tu zini to un jūti, ka tevi mīlu,
Tavs skaistums liek pēc tevis ilgoties.

Bet tad, kad kaut ko jaunu atkal sola
Šī dzīve vilinošā, krāsainā,
Tu atstāj mani vienu, daudz nedomājot,
Tev liekas – turpmāk būs kā pasakā.

Bet es zinu, ka tad pie manis nāksi,
Kad atkal mirkļa spožums būs apdzisis,
Un nesapratīsi tu to, ka tagad
Laiks pagājis un daudz ko mainījis.

Lai kā es ilgojos pēc tevis, mīļā,
Nav lemts mums laimes mirklis bezgalīgs,
Un atmiņās es raugos tā kā zvaigznēs,
Kad atkal viens bez tevis pienāk rīts.

Laimīgie neskaita stundas

(E.Bauers/DJ Dark)

Laimīgie neskaita stundas
Laimīgie dzīvo un viss
Tā jau tam jābūt, tā notiek
Laimīgi tie, kuri tic!
Tie, kuri spēku rod sevī
Tie, kuri dziesmā to rod
Ejot pa dzīvi ar smaidu
Negaidot, ko tā var dot!

Laimīgie neskaita stundas
Nedomā, nebūs vai būs
Laimīgie dzīvo un bauda
Gribas tā saukt arī mūs!
Mirklis, kas pazaudēts ceļā
Paliek kā neaizsniegts krasts
Bet par to nevajag noskumt
Var jaunu brīnumu rast!

Skatoties tālumā

(E.Bauers)

Kādā pavasara dienā saulainā,
Garām braucot, apstājos es Siguldā,
Un nenojautu vēl, ka tieši te
Nāks mana liktenīgā meitene.

Tās zilās acīs bija pateikts viss
Par to, ko lēmušas mums debesis,
Vēl dzīvē nebij’ gadījies kas tāds,
Un baidījos vai nezudīs man prāts.

Staigājot pa rudens lapām Siguldā
Atceros, raugoties tālumā –
Esam abi atkal kopā pastaigā…
Kaut vēl reizi mūžā būtu tā!

Gar Gaujmalu mēs gājām divatā,
Un ievu smarža reibināja tā,
Ka nedomājām, kā vēl dzīvē ies,
Ja vairs nekad mēs nesatiksimies.

Tai mežmalā zem kupliem ozoliem
Es atgriežos ne vienu reizi vien,
Un vienmēr liekas – tur jau viņa nāk,
Bet tas ir vējš, un viss ir savādāk.

Tava mīlestība

(E.Bauers)

Es tavās plaukstās atrodu mieru
Un tava balss spēj visas rūpes aizdzīt prom
Un mirdzums, kas mīt tavās acīs
Man dienu dara gaišāku

Un katru rītu, kad pamostoties
Tu pirmo smaidu dāvā man
Kā silti viļņi tava mīlestība
Apņem un pāri man plūst

Es vēlētos tev blakus būt ik reiz kad skumsti
Un pasargāt no visām dzīves nedienām
Un, lai kad atnāk nakts, tu neesi viena
Es miegā varu tevi saldi ieaijāt.

Tu aizgāji

(E.Bauers)

Tu aizgāji, un durvis aizvērās
Savāds nemiers manā sirdī iestājās
Un sapratu, pēc tevis palicis
Ilgošanās un lauzta sirds

Tu aizgāji, bet es grimstu atmiņās
Un ilgi skatos tavās fotogrāfijās
Un saprotu, ja neatgriezīsies
Ar mirkli šo būs viss mainījies.

Tu atvadoties teici – varbūt jau rīt!
Bet tavus soļus vēl nevaru es sagaidīt…

Tu aizgāji, un katru dienu es
Vēl ceru, ka atgriezīsies reiz
Jo viss, kas manā dzīvē palicis
Ir tikai tukšums – un viss,
Ilgošanās un lauzta sirds.

Vai tā esi tu

(E.Bauers)

Bij’ saulriets tavos matos, kad tevi satiku
Ar acīm glāstošām un ziedu smaržām apņemtu
Tikai daži vārdi, skatiens samulsis
Un smaids par to, kā abiem viens šis ceļš mums gadījies.

Vai tā esi tu, kuru meklēju
Ar kuru rokās sadoties un zvaigznēs lūkoties
Iet nezināmus ceļus, būt kopā vakaros…
Vai tā esi tu, kuru meklēju?

Sen saules stari gaisuši, vēl abi kopā mēs
Šajā lauku mājā kur neviens mūs nemeklēs
Acīs tavās raugoties un liesmās kamīnā…
Vai pasaule tā mainīties var vienā vakarā?

Patika? Iesaki citiem!

•